Viens “fuckup story” no fotogrāfa dzīves. Fotografēju korporatīvos portretus vienam Latvijas uzņēmumam. Pārsvarā dāmas ap 45. Neierasti, bet jādara tas bija pļavā pie dabas, tāpēc krāmējos ar atstarotājiem un domās esmu aizņemts, kā labāk tik galā ar šo izaicinājumu. Un kā vienmēr no bara atrodas kāds/kāda kurai ļoti interesē fotogrāfija. Un šī kāda man tik dod virsū jautājumus vienu pēc otra, kapēc tā, kas ir tas utt. Un pa vidu, kāpēc lietošu zeltaino atstarotāju.