Pārdomas par sevi… ir brīži, kad reāli ieslēdzas mana svaru daba. Nu tik ļoti grūti pieņemt lēmumu, svārstos un šūpojos domās un sajūtās, apsverot visus argumentus, visus par un pret, izdomājot vēl jaunus, ko ielikt katrā svaru kausā. Nu pilnīgas šausmas😄 Un tajā pašā laikā varu iet uz mērķi kā izšauta raķete, līdz sasniedzu to, ko vēlos izdarīt. Svārstīšanās visbiežāk ir ikdienišķi sadzīviskās lietās. Darbos, tur iet vairāk mana raķete. Kam vēl līdzīgi iet? Kā pieņemat īstos lēmumus? 🔽🔽🔽