Paškritika kalpo kā pakļāvīgas izturēšanās modelis, jo tā dod mums iespēju pazemināt savu pašvērtējumu iedomātu pārējo priekšā, kuri spriež par mums tiesu, pēcāk atalgojot par izrādīto pazemību ar dažām druskām no galda. Kad esam spiesti atzīt, ka mūs piemeklējusi neveiksme, mēs varam nomierināt savus mentālos tiesātājus, negribīgi samierinoties ar viņu negatīvo viedokli par mums.