Redzēju ierakstu,ka visiem ir traumatisks stāsts par kāmīšiem. Tad nu rekur mans,to skatu atceros vēl šodien. Kā jau visi bērni,ļoti gribēju kāmīti. Tiku pie pundurkāmīša,bet viņš bija mega nejauks un visu laiku koda. Pēc laba laika man beidzot izdevās viņu pieradināt pie rokām.Vienu dienu atbraucot mājās no skolas viss kas bija palicis no mana kāmīša bija norautas ķepiņas pie būrīša restēm.Kaķis viņu bija apēdis. Man tā jau bija būrītis ar pašām mazākajām spraugām starp restēm🫠😅