Esmu tas ciemiņš, kurš nomazgās traukus ne tikai pēc sevis, izslaucīs grīdu, notīrīs plīti, novāks galdu pēc kopīgām brokastīm. Bez jebkādiem aizspriedumiem, neatkarīgi no tā vai esam pazīstami 10 gadus vai 3 dienas 😀. Un es nevaru saprast, kā to uztvert pašai pret sevi. Vai tas ir Ok? Vai tomēr tā ir kaut kāda palieka no bērnības, kad mājām bija jābūt tīrām, ja, kāds nāca ciemos vai pirms no darba pārnāk tētis. Neviens vēl nav sūdzejies par šo manu niķi un citu prieks dara priecīgu mani🤷🏼‍♀️