Šorīt apģērbjamies, es atveru vienas no ārdurvīm dzīvoklim. Meita sāk raudāt un saka, ka viņa pati vērs durvis vaļā. Ok. Es aizveru ciet, ļauju viņai vērt. Viņai nesanāk. Sākas lielāka histērija. Piedāvāju palīdzību atvēršanā. Noraida piedāvājumu. Stāv pie durvīm, kuras pašai nav spēka vienai atvērt. Man neļauj vērt. Kaimiņi klausās, kā bērns raud un droši vien domā, ka viņam kāds dara pāri. A nē... Es tikai sēžu uz krēsla un gaidu, kad durvis pašas atvērsies 😀. dzīveardivgadnieku