Mani reiz nosauca par vēmienu pirdienu

Man ir pateikts, ka neesmu labākā (Du bist nicht die Beste.) Neko citu, paldies Dievam, neesmu dzirdējusi no savu bērnu mutes. Savā virzienā. 😄😎

4 gadīgs dēls visas sliktās lietas dusmās sāk saukt par kartupeli, tomātu, burkānu, ananāsu.. karoč visus dārzeņus un augļus pēc kārtas, bet toties ar kādu intonāciju! 😂

Mans divgadnieks vienreiz , kad man uznāca dusmas uz viņu, man pretī pateica - trakā mamma 🤣 Nācās stāstīt , ka nevajadzētu svešiem cilvēkiem tā teikt 🙈 Bet domājuka tur nav jēga apvainoties , kaut kur dzidējos frāzi un atkārtoja ..

Dēls 3.gadi- mamm, Tu esi neglītā negantniece 😂

Viss protams atkarīgs no vecuma, bet nedomāju, ka no 3/4 gadus veca bērna būtu jāprasa cieņa, kāda ir saprātīga vecuma bērna vai pieaugušā izpratnē. Bērns vēl nav iemācījies tikt galā ar savām emocijām un tas ir pilnīgi normāli. Ja ir izdzīvota krišanas gar zemi un dusmās sišanas posms, tad nesmuku vārdu lietošana fizisku izpausmju vietā jau ir liels panākums emociju regulēšanā. Cits jautājums ir par to, vai bērnam no vecākiem nav bail un tādēļ bērns patur emocijas sevī, lūk, tas gan ir skumji!

Ko Tu bļauj , kā Velne 😀

Esmu kā ļaunā pamāte😄

Pret sevi vērstu neesmu neko dzirdējusi, vismaz skaļi nē😅, bet bērnudàrzā skolotāja gan dabūja dzirdēt, ka viņa ir “bezsmadzeņu radījums”. 🫣 puikam bija 6 gadi. Skolotāja ļoti apvainojās…

5g, pēdējā laikā dusmās saka “tu pupa!”