Kaut kā "nejauši" uzdūros ierakstam par padomju laikiem un atcerējos, kā ar tēti stāvējām Baltijas ceļā, pie Baložiem. Toreiz vēl mazs puika biju. Garām brauc krievu mēlē runājošie un skaļi brēc, "u nas tanki...!" Tad viens vīrs, kas turpat lìdzās stāvēja, teica, "a u nas kulaki" - "mums ir tanki" - "bet mums ir dūres!" Tāds, lūk, latviešu gars bija! Šo ne mūžam nespēšu aizmirst. Tas spēks, tā drosme, tā vienotība!