Šodien, kad simto reizi teicu dēlam-"neraizējies, es palīdzēšu", vai kad esmu vienmēr padomājusi jau desmit soļus uz priekšu, lai atvieglotu viņam ikdienu, aizdomājos kā es būtu gribējusi bērnībā kaut vienu reizi to dzirdēt. Visu vienmēr izdarīju viena, visu dzīvi tā ir bijis. Tagad, kad vīrs gribētu palīdzēt- nepieņemu, jo ja kaut kas nav pašas izdarīts, tas neskaitās.