Nebeidzamais stāsts par citu bērniem publiskās vietās. Es:”Palaidīsim garām puisīti” Puisīša vecāks:”tā ir meitenīte” Vai, kad oficiants atnes ēdienu. Oficiants”labu apetīti” Es”paldies, jums arī”

Braucot no Rīgas uz Smiltenes kopmītnēm, māsīca mana sadeva pilnu maisu ar saldēto gaļu. Nezinu kāpēc, es maisu noliku uz sēdvietas man blakus. Vienā brīdī autobus palika pilns un es noņēmu maisu un noliku to uz grīdas. Kundzīte gados apsēdās un ātri piecēlās, noskatījās uz manis nikna un nobubināja kaut ko un es nesapratu kāpēc. Kad biju jau galā, tad sapratu kāpēc. Arī uz grīdas bija liela peļķe 😅

Ahh, pusaudža gados - kaimiņu onkam apaļa jubileja, lielas viesības, visi sēž pie galda. Man blakus gaviļnieka mazdēls, gadus 8 par mani vecāks, pieliecas un kaut ko saka - ko es dzirdēju, vairs neatceros, bet tajā brīdī man šķita, ka kaut ko galīgi nepiedienīgu, un no visa spēka turpat iecirtu viņam pļauku. Iestājās klusums un visi viesi vienkārši pagriezās un blenza uz mani 😂 Aaa... Nu jā, un Izrādījās, ka čalis piedāvāja ieliet glāzē limonādi.

Gāju uz randiņu, gadi padsmit kaut kādi... eju ar māsu pa ielu, skatos nāk tas ar ko randiņš sarunāts kopā ar manu klasesbiedru. Tas ar ko randiņš sarunāts prasa man- tu esi Inese. A es- nē es neesmu Inese 🤣🤣🤣 bet klasesbiedrs tad zin, ka Inese. 🤣🤣🤣 Tā arī pilnā pārliecībā, ka es neesmu Inese aizgāju prom 🤣🤣🤣 Nu bāc 🤣🤣🤣

Ik pa pāris mēn. ar savām gandrīz 4g.v. dvīnēm apmeklējam mākslas izstādes muzejos. Bērnus vienmēr pieskatu, bet viņām, protams, patīk uzskriet tajos telpu plašumos. Ejam jau no ratu vecuma, viss vienmēr gana civilizēti. Šoreiz - kāpjam LNMM uz 3.stāvu, meičas skriešus pa trepēm uz augšu, es raiti sekoju. Ar skatu knapi pāri pēdējam pakāpienam redzu, kā viena finišē savu skrējienu ar slaidu lēcienu pa taisno iekšā A.Eglīša milzu scenogrāfijas darbā.. kājas aukstas, sirds pamira..zeme, atveries!

Tātad,nav svarīgi no kurienes uz kurieni lidojām.Stāvot rindā uz iekāpšanu lidmašīnā man piemetās "ātrās kājas",saproti,ka ceļa atpakaļ nav,jo mēs bijām ielaisti tādā kā iekāpšanas tunelī ,kur visi sadrūzmējušies. Mana līdzceļotāja saka,ej prasi stjuartei,lai ielaiž tualetē,es spraucos cauri un kad viņa ieraudzīja manu seju,saprata,ka labāk atļaut ieiet. Es nezinu kā bet pēkšņi pilots atver tualetes durvis un es tā paskatos,omg,zeme atveries...⬇️