Man smagākie brīži bija svētku laiki.Visi plāno ko darīs,kur brauks,utt,bet mēs-fiziski vienā vietā un mentāli -otrā.Gribās kaut tajos pašos Zsv.sev blakus mīļoto cilvēku.Mēs salūzām un sākām dzīvot kopā.Vēl neesam precējušies pa otram lāgam,bet sarunas ved uz to pusi.Nedomāju,ka ļoti ko esmu zaudējusi,vienkārši attiecības iegājušas citā fāzē.