Vakar braucām uz Zviedriju, vīra kolēģis palūdza aizvest dēla zābakus uz veikalu samainīt. Mēnesi nostaigājis, atlipuši, novazāti. Bez kastes, maisiņā. Galvenais, ka čeks ir. Pirms veikala paskatamies, es saku: “Nemainīs, nav jēgas mēģināt pat.” Mana latvietes domāšana un tā. 😀 Ieejam veikalā, viss bez problēmām, samainīja pat pret dārgākiem. Pateikt to, ka es nošokējos, ir nepateikt neko. Latvijā par ko šādu pasūtītu trīs mājas tālāk.