Bēdīgs stāsts par bēdīgu meiteni. Reiz dzīvoja meitene. Viņa bija bēdīga. Viņai bija mazas krūtis. Viņai nebija puiša. Tas bija bēdīgi. Viņai nebija arī prāta, bet par to viņa nesūdzējās. Viņa izdomāja, ka ir bēdīga, jo nav puiša. Un puiša nav, jo nav krūšu. Meitene palielināja krūtis. Puiši to pamanīja. Sāka pievērst uzmanību. Pēc brīža meitene pamanīja, ka puiši pievērš uzmanību ne jau viņai, bet krūtīm. Un tas bija vēl bēdīgāk.