Par cik 67% laulību tiek šķirtas, tas nozīmē ka lielākajā daļā gadījumu, nekā svēta tur nav. Tās vnk ir attiecības ar dokumentu. Precēties jēga ir tikai tad, ja tu šo Dievam un valstij doto solījumu esi gatava turēt arī ja tevi krāps, uzšaus, un dzīs bezdibenī. Bet tad, nez kāpēc, laulības solījums vairs nav tik svarīgs, un laulību izšķir, lai gan - solījums tak bija līdz nāvei. Tātad kāda tieši jēga no procedūras un solījuma, ja TĀPAT to vienkārši ar juristu aprauj?

Lielākoties pēc kāzām kopīgs paliek tikai kredīts. Daļa precās jo vieglāk dabūt hipotēku. Daļa precās jo domā, ka tas glābs kopdzīvi, kas iepriekš sākusi irt. Pieļauju, ka pēc precībām aug atbildība un prasības, domā, ka uzvelkot gredzenu, būs tagad viss čiki puki, viss ies kā vajag un kā filmās rāda. Ja kāds no šiem punktiem iekļaujas vèlmē precēties tad tā ir tīrākā aprēķina laulība. Un jums, sievietēm, kāds ir uzskats par laulību līgumu? Ja esat pret - auto aprēķins.