Jap. Jo nelīdz tas, ka vīrietis par to runā. Vajag, lai viņš ar to kaut ko darītu. Risinātu. Rūpētos par sevi. Nu tur dakteri, psihoterapija un tml. Vīrieši ir spējīgi par saviem sapņiem vai ciešanām runāt riņķī un apkārt gadiem. Un skaisti ciest. Bet risinājums ir. Ak jā, sievietes arī tā dara. Piedodiet, jūs tādi neesiet vienīgie.

Svarīgi, lai pašam rūp sava veselība.

Tā tam nevajadzētu būt. Nepareizi tas ir, vīrietis ir tāds pats cilvēks, ar savām jūtām, domām un rūpēm. Cilvēkiem derētu vairāk ieklausīties vienam otrā, nevis šķirot pēc dzimumiem un spraust stereotipus.